English
Latvian
Reklāmkarogs
FOTOGRĀFIJAI - 170
Maira Dudareva, LFM vadītāja
Pagājuši 170 gadi, kopš fotogrāfija ienākusi mūsu dzīvē un ieņēmusi nozīmīgu lomu visdažādākajās jomās. 1839. gada 7. janvārī Francijas Zinātņu akadēmija saņēma iesniegumu par atklājumu un 19. augustā apstiprināja fotogrāfiju kā izgudrojumu.  Žozefs Nisefors Njepss  (1765-1833), viens no diviem fotogrāfijas pirmatklājējiem, savu vienīgo fotoattēlu radīja 1826. gadā. Viņš šo procesu nosauca par heliogrāfiju. Luijs Žaks Mande Dagērs (1787-1851), kurš tiek uzskatīts par otru pirmatklājēju, turpināja darbu pie attēlu radīšanas uz gaismas jūtīga materiāla un savu atklājumu nosauca par dagerotipiju. Vienlaicīgi ar Dagēru pie fotogrāfijas atklāšanas procesa strādāja daudzi citi, arī Viljams Henrijs Fokss Tolbots (1800-1877) Anglijā, radot pirmsākumus negatīva un pozitīva procesam, ko nosauca par talbotipiju vai kalotipiju.

Fotogrāfijas tehnoloģiju attīstībā iespējams izdalīt deviņus nozīmīgus sasniegumus: heliogrāfija, dagerotipija, kalotipija, slapjais kolodija process, krāsainie materiāli, želatīna bromīda sauso plašu process, hologrāfija, momentfotogrāfija, digitālā fotogrāfija. Īpaši nozīmīgi ir četri no šiem atklājumi, kas būtiski ietekmēja fotogrāfijas radīšanas un izmantošanas iespējas. Ar dagerotipa atklāšanu tika pieteikts jauns medijs, līdz tam attēls tika radīts, zīmējot vai gleznojot. Atklājot slapjo kolodija procesu, radās iespēja iegūt reproducējamu augstas kvalitātes attēlu, līdz ar to fotogrāfija kļuva pieejama daudz plašākai auditorijai. Būtisks pagrieziens fotogrāfijas attīstībā bija želatīna bromīda sausās plates procesa atklāšana, jo šis izgudrojums fotogrāfijas radīšanas procesu padarīja ērtāku ne tikai profesionāļiem, bet arī amatieriem, līdz ar to strauji palielinot interesi par fotogrāfiju. Ceturtais nozīmīgais punkts fotogrāfijas attīstībā ir digitālās fotogrāfijas rašanās, jo fotogrāfija, realizēta ar jaunākajām tehnoloģijām, ir ieguvusi neierobežotas vizuālās komunikācijas iespējas.

Ar digitālās fotogrāfijas attīstību un tās ērto lietošanu strauji ir pieaudzis vizuālo attēlu skaits. Profesors Ernsts Hans Gombrihs (Gombrich, Ernst, Hans) raksta, ka šis ir “vizuālās informācijas laikmets. Mēs tiekam bombardēti ar attēliem no rīta līdz vakaram. Atverot laikrakstus pie brokastgalda, mēs redzam sieviešu un vīriešu fotogrāfijas, kas saista mūsu acis pie avīzes. Atpūšoties vakarā, mēs sēžam pie televizora, jaunā loga uz pasauli, un skatāmies kustīgas bildes, kas mūs izklaidē vai šausmina. Attēlu grāmatas, pastkartes un krāsaini diapozitīvi uzkrājas mūsu mājās kā ceļojumu suvenīri, kā ģimenes uzņēmumi atmiņai. Tas apstiprina, ka sācies vēsturisks laikmets, kad attēls ieņem nozīmīgāku vietu par rakstīto vārdu.”

Zināma loma fotogrāfijas attīstības procesā pieder arī latviešiem. 1818. gada 6. novembrī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sēdē tika nolasīts Teodora Grothusa 65 lappušu klasiskais traktāts ”Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību”. Ar šo darbu tika atklāts fotoķīmijas (gaismas ķīmiskās darbības) pamatlikums. Šis atklājums bija pamats, uz kura vēlāk tika balstīta toreiz vēl neatklātā fotogrāfijas māksla.  Latvija var lepoties ar mazākā fotoaparāta VEF Minox ražošanu, kas tika uzsākta 1938. gadā Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF). 1936. gadā Valters Caps, Minox izgudrotājs, ieradās Rīgā pie VEF direktora Teodora Vītola, lai iepazīstinātu ar kameras darbības principiem. VEF speciālisti jaunā izgudrotāja piedāvājumu rūpīgi izpētīja un, noslēdzot līgumu, 1936. gadā lielā slepenībā uzsāka fotoaparāta konstruēšanas darbus. VEF tika izgatavoti vairāk nekā 17 000 Minox fotokameru. Pēc kara Minox ražošana netika atjaunota, jo iekārtas tika izvestas uz Vāciju.

Pasaulē zināms arī Rīgā dzimušā Jura Upatnieka vārds. Viņš saņēmis vairākus apbalvojums par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi – Roberta Gordona piemiņas balvu (1965), R.V.Vuda (R.W.Wood) balvu (1975), Holly Zelta medaļu par darbu hologrāfijas attīstīšanā (1976), Gadskārtējo labākā ASV izgudrotāja balvu (1976). Pavisam patentēti 18 izgudrojumi hologrāfijā un koherentajā optikā, turklāt desmit no tiem vienpersonīgi.

Fotogrāfija ieņem pietiekami nozīmīgu vietu mūsu pasaules izpratnes veidošanā. Tā nebeidz cilvēkus valdzināt un izaicināt. Latvijas Fotogrāfijas muzejs piedāvā iepazīt fotogrāfijas daudzējādās lomas, apskatot kolekcijas muzeja krājumā, apmeklējot izstādes, lekcijas, kā arī izzinot fotogrāfijas vēsturi Latvijā.

 

 

 

MUZEJA DARBA LAIKS

P. slēgts
O. slēgts
T. 10.00-17.00
C. 12.00-19.00
P. 10.00-17.00
S. 10.00-17.00
Sv. 10.00-17.00

 twitter facebook instagramm draugiem