ŽANIS LEGZDIŅŠ. "DARBA CILVĒKS"

14.06.- 05.08. 2012
Latvijas Fotogrāfijas muzeja abos stāvos skatāma apjomīga bijušā žurnāla „Zvaigzne” fotokorespondenta Žaņa Legzdiņa (1915 – 1991) fotogrāfiju izstāde.

Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā nonākusī Žaņa Legzdiņa darbu kolekcija šodien plašākai publikai ļauj atklāt vairākas Padomju Latvijas dzīves sfēras. Izstādē apkopota plaši pārstāvētā darba ļaužu tēma, kura ļauj ieskatīties tādās saimnieciskās dzīves nozarēs kā lauksaimniecība, zivsaimniecība, pārtikas rūpniecība, sabiedriskā ēdināšana, rūpniecība, būvniecība un medicīna. Fotogrāfijas tapušas fotogrāfam gatavojot reportāžas un dodoties izbraukumos uz dažādām vietām, piemēram zvejnieku kolhozu „Carnikava”, uzņēmumu „Smiltenes gotiņas”, Rīgas Porcelāna rūpnīcu „Sarkanā zvaigzne” un citām Padomju laika iestādēm. Padomju laika ideoloģija prasīja noteiktus strādājošā cilvēka tēlus, kas radīja situāciju un portretu šablonus. Žanis Legzdiņš savam darbam nepiegāja tikai tehniski, viņa fotogrāfijā saredzami arī dažādi radošie risinājumi. Laika distance šīs fotogrāfijas ļauj uztvert bez aizspriedumiem, redzot tos mākslinieciskā un vēsturiskā kontekstā. Izstādē redzamās fotogrāfijas tapušas laika posmā no 1945. līdz 1990. gadam. Tās papildinātas arī ar izzinošiem materiāliem, ko sagatavojusi vēsturniece Daiga Jamonte. Daiga ne tikai apkopojusi muzejam nodoto kolekciju, bet veikusi izpētes darbu par Žani Legzdiņu un izstādē apskatāmajiem fotoattēliem. Jāpiebilst, ka izstādes apmeklētājiem tiks dota iespēja izšķirstīt arī žurnālu „Zvaigzne” oriģinālus, kuros nereti sastopamas izstādē aplūkojamo fotoattēlu publikācijas.
Žanis Legzdiņš dzimis 1915. gadā Matkules pagasta Koguļu mājās Tukuma apriņķī. Savu pirmo fotoaparātu Žanis ieguva 16 gadu vecumā kā dāvanu no sava tēvoča. 1937. gadā Žanis tika iesaukts obligātajā kara dienestā un vēlāk dienējis arī Padomju armijā. Pēc atgriešanās no kara gaitām 1945. gadā Žanis Legzdiņš uzsācis darbu Tukuma vietējā laikrakstā „Tukuma ziņotājs” literārā līdzstrādnieka amatā. 40. gadu vidū sākās ne tikai fotogrāfa aktīvā darba dzīve, bet arī politiskā. 1947. gadā fotogrāfs kļuva par PSKP biedru. Republikāniskajā presē pirmie viņa darbi tika publicēti laikrakstā „Padomju Jaunatne”. Žaņa Legzdiņa ievērojamākā darbība sākās līdz ar žurnāla „Zvaigzne” iznākšanu 1950. gadā, kur viņš tika nosūtīts strādāt fotokorespondenta amatā. Žurnāls „Zvaigzne”, tāpat kā visi mediji PSRS, tika izmantots valsts ideoloģijas izplatīšanai. Lai arī to izdeva LKP Centrālkomiteja, tas bija salīdzinoši brīvdomīgs izdevums. Žurnāls centās sniegt saviem lasītājiem vispārēju ieskatu mākslas un zinātnes nozarēs ne tikai PSRS, bet arī Rietumu pasaulē. Katrā numurā bija atsevišķi fotouzņēmumi, reportāžas, kopumā aptverot praktiski visas saimnieciskās un kultūras sfēras. 1959. gadā Žanis Legzdiņš tika uzņemts Žurnālistu savienības fotosekcijā, kuru fotoalbumos regulāri tika publicēti arī Žaņa darbi. 1963. gadā tika izdots viņa personālalbūms „Pie mums”. Fotogrāfa darbi publicēti arī pirmajā fotomākslai veltītajā albūmā „Mākslas foto”. 1971. gadā Žanis Legzdiņš kā pirmais fotogrāfs Latvijā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu un tika atklāta Žaņa Legzdiņa personālizstāde, kuru rīkoja Žurnālistu savienība. Pēc izstādes pats fotogrāfs izteicies „…esmu gan slīcis Rūjas upē, gan Kaukāza kalnos maldījies, ģībis sirds operāciju skatīdamies, bet arī daudz ko skaistu esmu redzējis – biju kāzās Moldāvijā, braucu jahtā pa Balatona ezeru Ungārijā un sagaidīju pirmos kosmonautus - un to visu redakcijas uzdevumus veicot!”. Fotogrāfs žurnālā „Zvaigzne” strādāja līdz pat savai aiziešanai pensijā 1991. gadā.