English
Latvian
Reklāmkarogs
MATSS ERIKSONS.“ŠĒRHOLMENA, ZVIEDRIJA”
7.02.2013. - 3.03.2013.
Matsa Eriksona izstādē “Šērholmena, Zviedrija”, kura apskatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 7. februāra līdz 3.martam, izstādīti darbi no mākslinieka projekta, kas saistīts ar viņa doktora darbu Lundas Universitātes tēlotājmākslas fakultātē. Izstādē “Šērholmena, Zviedrija” attēlots Eriksona pētniecisko darbu interešu loks – arhitektūra, dzīves telpa un sociālie apstākļi. Galvenie jautājumi, kas vijas cauri gan viņa pētījumam, gan vizuālajiem darbiem, ir: Kas tiek aicināts un kas drīkst ienākt publiskajā telpā (to skatot „pilsētas” kontekstā) un kas tiek uzskatīts par nepiederošu? Kas veido šo identitāti? Eriksons ar piecu fotogrāfiju un video esejas palīdzību uz šiem jautājumiem cenšas sniegt gan teorētisku, gan praktisku atbildi. „Pilsēta” šajā gadījumā kalpo kā metafora, taču tiek norādīta arī specifiska vieta – Stokholma. Stokholma tiek pakļauta tādām pārmaiņām kā mājokļu reformas, īres maksas paaugstināšana, komerciālisma izplatība utt., kas norobežo atsevišķas sociālās grupas no pilsētas. Ironiskā kārtā šo izstumto grupu eksistence kļūst no tās atkarīga.
Izstādē “Šērholmena, Zviedrija” skatītājs tiek iepazīstināts ar treileru parku „Birojs” („The Office”), kuru Stokholmas priekšpilsētā ir radījusi bezpajumtnieku grupa. Kopiena netraucēti funkcionēja trīs gadus līdz brīdim, kad 2011. gada martā parks tika likvidēts un tā iedzīvotāji – izklīdināti. Eriksons šeit saskatīja alternatīvu sabiedrību, kas būvēta kā pretestība neredzamajām „pilsētas” telpas robežām.
Atšķirībā no politisku kustību organizētības, treileru parks bija spontānas kolektīvās rīcības rezultāts. Eriksons rekonstruē un  apzīmē  šo apmetni kā vairs nepastāvošu, politisku pretestību. Fotogrāfijās nav redzami cilvēki, tikai dzīvojamās zonas, kuras bezpajumtnieki bija radījuši. Video esejā, kas ietverta izstādē, skatītājs var iepazīties ar kāda nometnes iemītnieka – Kristiana (vārds mainīts) – dzīvesstāstu, tā arī neieraugot pašu runātāju. Balss pārklāj nekustīgos attēlus, kas seko viens otram kā slaidi. Cilvēku trūkums rada suģestējošu atmosfēru un liek domāt ne vien par mūsu dalību telpas, kuru uzskatām par leģitīmu, radīšanā, bet arī to telpu veidošanā, kuras klasificējam kā neiederīgas. Filma un fotogrāfijas izstādē veido savstarpēju dialogu.
„Birojs” šobrīd ir vēsture, un tas, kas no tās saglabājies, ir stāsti, kurus tās iedzīvotāji ir nolēmuši izstāstīt citiem, izvēloties tos no savas atmiņu krātuves vai noklusējot patiesību. Eriksona darbs ir kā daļa no treileru parka vēstures stāstīšanas un, prezentēts mākslinieciskā kontekstā, virza „Biroju” uz priekšu, liekot tam parādīties mūsu tagadnē kā vizuālam novērojumam un mikro stāstam par parka iedzīvotājiem.
Mākslinieks Matss Eriksons dzīvo un strādā Stokholmā, Zviedrijā. 1998. gadā viņš beidza Malmö Mākslas akadēmiju un kopš tā laika ir saņēmis vairākus apbalvojumus, kā arī izstādījis savus darbus kā grupu, tā personālizstādēs. Daži no Matsa Eriksona darbiem izdoti arī kā mākslas grāmatas un publikācijas, piemēram, Jakriborg – Arhitektūra kā provokācija (2009), Arhitektūra nabagajiem (2008), Indiešu gramatika: Modernisma eksperiments post-koloniālajā Indijā (2005).
IZSTĀDES ATKLĀŠANA PAREDZĒTA CETURTDIEN, 7. FEBRUĀRĪ, PLKST. 17.00, LATVIJAS FOTOGRĀFIJAS MUZEJĀ, MĀRSTAĻU IELĀ 8, VECRĪGĀ
IZSTĀDE TAPUSI AR LATVIJAS KULTŪRKAPITĀLA FONDA, IASPIS UN ZVIEDRIJAS VĒSTNIECĪBAS RĪGĀ ATBALSTU. PALDIES DIZAINA STUDIJAI „PIECI EZERI” UN MŪSU INFORMATĪVAJIEM ATBALSTĪTĀJIEM.