English
Latvian
Reklāmkarogs
SANDRA VITAĻIČA."NEAUGLĪGĀ ZEME"
06.10. - 06.11.2011
Fotogrāfijas muzejā aplūkojama horvātu mākslinieces Sandras Vitaļičas (Sandra Vitaljič) fotoizstāde „Neauglīgā zeme”,  kas izvietota abos muzeja stāvos. Aiz šķietami rāmajām un mazliet mistiskajām dabas ainavām, slēpjas traģiski Horvātijas vēstures notikumi, kas saistās ar Otro pasaules karu un Dienvidslāvijas kara laiku. Fotogrāfe atturīgā manierē dokumentējusi vēsturiski nozīmīgas vietas, kuras mūsdienās daudzi labprātāk aizmirstu. Tomēr sērijā „Neauglīgā zeme” fotogrāfijas kļūst par vienīgo piemiņu pagātnes notikumiem. Fotogrāfijās parādītas 13 vietas Horvātijā, kurās savulaik veikti dažādi kara noziegumi. Sandras fotogrāfijas uzņemtas mūsdienās un tajās redzamas tādas vietas kā Jasenovaka, kur Otrā pasaules kara laikā atradās viena no koncentrācijas nometnēm un kurā no izpildītajiem masu nāves sodiem bojā gāja ap 75 tūkstošiem cilvēku. Kļuč Brdovečki ciemats, kur tikai 2009. gadā, pavisam nejauši, tika atklāti masu apbedījumi no Otrā pasaules kara laika.  Fotogrāfijās dokumentētas arī tādas vēsturiskās vietas, kas saistās ar pavisam neseniem notikumiem – Dienvidslāvijas kara laiku 90.gadu sākumā. Viena no tām ir Sisaka, pilsēta Horvātijā, kur 1991. un 1992. gadā tika spīdzināti un nogalināti daudzi serbu civiliedzīvotāji. Ovčaras fermas teritorija, kur 1991. gadā Serbu palīgkaraspēks un Dienvidslāvijas Tautas armija spīdzināja un nogalināja 200 ievainotos horvātu karavīrus, medicīnisko personālu un civiliedzīvotājus no Vukovaras slimnīcas. Zīmīgi arī tas, ka tikai par dažiem šo karu noziegumiem ir veikta izmeklēšana un tikai dažas no noziegumos iesaistītajām personām sodītas.
Lai gan fotogrāfijās tiek runāts par traģiskiem, cilvēcei svarīgiem notikumiem, pašas dabas ainavas ir atturīgas, rāmas un cilvēka klātbūtne tajās nav manāma. Sandras Vitaļičas fotogrāfijās dabas motīvs ir kā līdzeklis, kas rosina apdomāt un analizēt vēsturiskos notikumus, tādējādi neļaujot šīm vietām un vēsturei kļūt aizmirstām. Tvrtko Jakovina par šo izstādi teicis: “ Pieminekļi var tik nojaukti, noziegums var tikt pilnībā ignorēts un pierādījumi iznīcināti, bet dažādu iemeslu dēļ – taisnības, politikas, ētikas vai loģikas dēļ, noziegums no jauna nāks gaismā atkal.”
Sandra Vitaļiča ir dzimusi 1972. gadā Pulā, Horvātijā. Viņas darbi bijuši izstādīti vairākās grupu un personālizstādēs Horvātijā, Slovēnijā, Čehijā, ASV un citviet. Fotogrāfijas iekļautas arī „Zagrebas Modernās galerijas” pastāvīgajā ekspozīcijā un „Modernās un mūsdienu mākslas muzejā” Rijekā. Fotogrāfe ieguvusi starptautisku atzinību un saņēmusi arī „Ansela Adamsa fotogrāfiju centra” (Sanfrancisko, ASV) un „Ročesteras Tehnoloģiju Institūta” (Ņujorka, ASV) stipendijas. Sandra Vitaļiča ir profesore Teātra mākslas akadēmijas, Kinematogrāfijas nodaļā, Zagrebā kā arī darbojas dažādās mākslinieku apvienībās.
Izstāde tapusi ar Horvātijas Republikas Kultūras ministrijas, Fotokemika Samoborā, Accu-Svenska, Dalekovod, Galerija Lang Samoborā un Tallink Hotel Riga atbalstu. Īpašs paldies Horvātijas Republikas vēstniecībai Stokholmā.

Foto:
Jasenovaka, Horvātija 2009
Sisaka, Horvātija  2009
Slana, Horvātija  2009
Adolfovaka, Horvātija  2009