English
Latvian
Reklāmkarogs
FOTOGRĀFIJU IZSTĀDE "BĒRNĪBAS ATMIŅU PĀRSKATĪŠANA"
03.02.2011. – 27.02.2011.
Anda Boluža, izstādes kuratore
Izstāde „Bērnības atmiņu pārskatīšana” Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma no 2011. gada 3. februāra līdz 27. februārim. Izstādē piedalās Anna Block (Krievija), Wilma Hurskainen (Somija), Lauris Nagliņš (Latvija), Irina Ruzina (Ukraina) un Ilze Vanaga (Latvija). Kuratore – Anda Boluža. Izstādi atbalsta Latvijas Republikas vēstniecība Krievijā, Somijas vēstniecība Latvijā un Ukrainas vēstniecība Latvijā. Manā fotoalbumā fotogrāfijas ir salīmētas kārtīgi. Te esmu kopā ar citiem maziem bērniem, kurus vairs neatceros, te – nostājusies kopā ar māsu pie izgreznotas eglītes bērnudārzā. Tomēr, kad vēlos atmiņā pārcilāt sešu vai desmit gadu vecumā gūtos iespaidus, šie fotoattēli, kas ir manas bērnības tieša un vizuāla liecība, nenoder. „Lai kā es skatītos uz savām bērnības bildēm, tās manī nekādas emocijas neizraisa. Kaut kādā ziņā tās, protams, ir interesantas, bet identificēties ar attēlā redzamo bērnu es nevaru, un nekas manā dzīvē nemainās, uzzinot, kāds izskatījos,”(1) rakstījis arī Artis Svece. Savukārt bieži citētais Rolāns Barts atzinis, ka „foto savā būtībā ne tikai nekad nav atmiņas, bet tas arī bloķē tās, un ātri vien kļūst par šķērsli atmiņām.”(2) Kamēr fotogrāfija tiek izmantota kā „rāms klajums, uz kuru mest skatienus” (3), atmiņu straumi iekustina, iespējams, pats fotografēšanas process. Somu fotogrāfes Vilmas Hurskainenas (Wilma Hurskainen) fotosērijā „No Name” (tulk. no angļu valodas - „Nav nosaukuma”), kas apskatāma izstādē „Bērnības atmiņu pārskatīšana”, ietverts Lūisa Kerola grāmatu varonei Alisei veltīts darbs. Fotogrāfijā redzama viena no autores trīs māsām, sēžot miniatūrā namiņā. Nelielais galdiņš vai mazais krēsls ir ne vien autores iztēloti elementi, bet arī speciāli sagatavoti, līdzās modelei novietoti un nofotografēti priekšmeti. Atdarinot ainas, kas piedzīvotas bērnībā, un situācijas atdarinājumā apzināti uzsverot mākslīgumu, Vilma Hurskainena rāda laika nenovēršamo gaitu. Viņai atmiņas bijušas noderīgas, lai fotogrāfijā demonstrētu vien savā pieredzē rodamus tēlus – kaķi, kas saģērbts maza bērna drēbītēs, zem gultas paslēpušos meiteni vai spīdīgām monētām rotātu sievieti. Gan Vilma Hurskainena, gan Ilze Vanaga, gan Lauris Nagliņš, pieauguši būdami, pievērsušies savu tuvinieku fotografēšanai. Ilzes Vanagas sērijas „Childhood is like a loaded gun” (tulk. no angļu valodas - „Bērnība ir kā pielādēts ierocis”) darbos redzama brāļa mazā meita Katrīna, kura tagad mēdz valkāt pašas Ilzes bērnības dienu kleitas. Skatoties uz Katrīnu, autore atminas savas sajūtas, kas piedzīvotas pagātnē, taču, iespējams, arī Katrīna vēro viņu un attēla uzņemšanas brīdī mēģina uzminēt, kāds ir fotogrāfes iztēlē mītošās meitenes raksturs. Portrets kā divu cilvēku – fotogrāfa un modeļa – attiecību nospiedums raksturo Laura Nagliņa sēriju „DAD”. Lai gan fotografēšanās noritējusi ierastā vidē – tēva kādreizējā tēlniecības darbnīcā, kurā tagad iekārtoti dzīvokļi, modeļa poza vai novērstais acu skats, manuprāt, liecina par neveiklību un saspringumu. Portreti nav nejauši, tie līdzinās iestudētai ainai, tomēr vienlaikus fotogrāfijā jaušams nemākslots mulsums, tēvam un dēlam iesaistoties kopīgā nodarbē. Tēva ļaušanās dēla norādēm un dēla vēlēšanās pievērsties tēva portretēšanai līdzinās neērtas sarunas uzsākšanai tukšu telpu klusumā. „Kāds Francijā veikts socioloģisks pētījums liecina, ka lielākajā daļā mājsaimniecību ir pa fotoaparātam, taču iespēja, ka mājās ir vismaz viens šāds aparāts, ir divkārt lielāka, ja ģimenē ir bērni. Ja bērns nav iemūžināts fotogrāfijā, jo īpaši, kad viņš ir vēl pavisam mazs, tas norāda uz vecāku vienaldzību, gluži tāpat kā neierašanās uz izlaiduma bildes fotografēšanas pasākumu tulkojama kā pusaudža dumpinieciskuma izpausme,”(4) rakstījusi Sūzena Sontāga. Lai gan Irina Ruzina kā modeles izmantojusi galvenokārt savu meitu un māsas meitu, sērijā „The Observed” (tulk. no angļu valodas - „Novērotais”) netiek atspoguļots konkrēta bērna dzīvesstāsts vai individuālas rakstura iezīmes. Fotogrāfe rāda bērnību kā citādu pasauli, kurā netrūkst iracionālā, nezināmā un neizskaidrojamā. Portretos viņa fiksējusi bērnu acu skatu, viņiem saskatoties, veroties caur atslēgas caurumu vai lūkojoties tālumā. Mazie modeļi ir fotografēti ikdienišķā vidē, tomēr kadrā redzamās detaļas un izvēlētie rakursi liecina par inscenētu kompozīciju, nemanāmi izaicinot priekšstatus par dabisko – mākslīgo vai apzināto – neapzināto. Bērnus aptverošo vidi fotogrāfijās fiksējusi arī Anna Bloka. Viņa pievērsusies telpām un priekšmetiem, kas parasti  tiek saistīti ar bērnības atmiņām – šūpolēm, rotaļu laukumiem, spēļu zirdziņiem vai baloniem. Izmantojot neierastu fotokopēšanas tehniku, Anna Bloka attēlā ievieš abstrakciju, lai uzsvērtu vēstījuma personisko raksturu un akcentētu savdabīgo pasaules uztveri, ko sevī apjautusi vēl mazotnē. Katram no autoriem atmiņas par bērnu dienām noderējušas kā materiāls jaunu fotoattēlu radīšanai. Bērnības ainām, kuras palikušas ārpus ģimenes albuma, rasts patvērums citās, pašu uzņemtās fotogrāfijās.
(1) Artis Svece. Raksts „Kamera sūtra. 16 fotopozas” žurnālā „Rīgas Laiks”. 2002. gada oktobra numurs, 34. lpp.
(2) Rolāns Barts. „Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju”. Rīga, „Laikmetīgās mākslas centrs”, 2008. 106. lpp.
(3) Turpat, 121. lpp.
(4) Sūzena Sontāga. „Par fotogrāfiju”. Rīga, „Laikmetīgās mākslas centrs”, 2008. 18. lpp.


Vilma Hurskainena
(Wilma Hurskainen) dzimusi 1979. gadā Helsinkos Somijā. Mācījusies Dizaina institūtā Lahti un Mākslas un dizaina universitātē Helsinkos. Darbi tikuši izstādīti personālizstādēs Ziemeļu fotogrāfijas centrā Oulū un citu Somijas pilsētu fotogrāfiju centros, fotogalerijā „Hippolyte” Helsinkos un citviet. Autore piedalījusies grupas „Helsinki School” daudzās izstādēs, tai skaitā Somijas Fotogrāfijas muzejā un Pilsētas Mākslas muzejā Helsinkos, galerijā  „Loft” Sanktpēterburgā un citur. Izstādei izvēlēta fotosērija „No Name”, ko autore veido kopš 2008. gada. Iepriekš tapusī sērija „Growth” ietvēra divu attēlu pārus – viens ir tēva uzņemtais kadrs autores bērnībā, otrs – kadrs, kurā atkārtota iepriekšējā  kompozīcija un situācija, visām četrām māsām esot pieaugušām. 2008. gadā somu izdevniecība Musta Taide izdeva grāmatu ar šīs sērijas fotogrāfijām. Sērijā „No Name” autore turpina apspēlēt bērnības un atmiņu tematiku. Attēliem pievienots teksts, kurā izklāstīts ar konkrēto notikumu saistītais stāsts. Vilma Hurskainena: „Mēs nenovēršami ciešam neveiksmi – atgriešanās laikā nav iespējama. Kļūt pieaugušam nozīmē ļaut lietām iet. Zaudēšana un atteikšanās ir skumja, bet atmiņas dilst un novalkājas līdzīgi kā drēbe”.
Ilze Vanaga dzimusi 1979. gadā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļu, vairākus gadus pavadījusi Londonā, kur kā asistente strādājusi kopā ar dažādiem modes fotogrāfiem un dizaineriem. Ilzes fotogrāfijas bijušas skatāmas gan ārpus Latvijas (Londonas galerijas „Host Gallery” izstādē „Foto8 Summershow” 2010. gadā, izstādē „All Photographers Now!” Ņujorkas fotofestivāla ietvaros 2009. gadā), gan Latvijā -  vairākās izstādēs VEF teritorijā (to skaitā 2009. gadā – kopizstādē „Brīnišķīgais ceļojums”, 2010. gadā – kopizstādē „Es mirstu – es dzīvoju”), piedalījusies dažādos modes projektos (kopā ar mākslinieku Kasparu Lielgalvi uzņēmusi fotogrāfijas īsfilmai „Lust Lust”, kopā ar modes dizaineri Ketu Gūtmani veidojusi fotomateriālu viņas t.s. „kapsulas” kolekcijai). 2007.gadā galerijā „AG7” Rīgā bija skatāma viņas personālizstāde „Dažādas pasaules”. Ilze Vanaga: „Sērija „Childhood is like a loaded gun” ir par ceļojumu manā pagātnē caur Katrīnu.”
Lauris Nagliņš dzimis 1985. gadā. 2009. gadā absolvējis Bornmutas Mākslas institūtu Lielbritānijā, kur apguva komercfotogrāfiju. No 2006. līdz 2007. gadam strādājis kā fotoreportieris ziņu aģentūrā „Leta”, 2010. gadā - fotoaģentūrā F64. Fotosērija „Kolkhoz”, kurā autors fiksējis bez darba palikušo draugu ikdienu mazpilsētā, publicēta izdevumā The British Journal of Photography 2009. gadā. Izstādē ietverti vairāki darbi no nelielās fotosērijas „DAD”, kas tapusi 2009. gadā.
Irina Ruzina dzimusi 1979. gadā Kijevā Ukrainā. 2008. gadā absolvējusi Maskavas Valsts Kultūras un mākslu universitāti, pabeidzot studijas Kino un televīzijas fakultātes Foto nodaļā. Piedalījusies daudzās grupu izstādēs, to vidū – izstādē „Ukraiņu fotogrāfija 1989 – 2009” Fotogrāfijas mēneša ietvaros Bratislavā, Slovākijā un izstādē „Test for National Gene” Laikmetīgo mākslu centrā Maskavā, Krievijā. Autores fotogrāfijas ir melnbaltas, viņa fotografējusi ainavas, pilsētas skatus, cilvēkus telpā. Izstādē paredzēts ietvert darbus no fotosērijas „The Observed”, kas veidota no 2007. gada līdz 2010. gadam.
Anna Bloka dzimusi 1982. gadā Maskavā Krievijā. Izglītību ieguvusi Maskavas Valsts Kultūras un mākslu universitātes Kino un televīzijas fakultātes Foto nodaļā, ko absolvēja 2009. gadā. Izstādēs piedalās kopš 2007. gada, darbus eksponējusi Krievijā un Ukrainā. Vairākas reizes piedalījusies Starptautiskajā Fotogrāfijas vasaras skolā Ludzā. Fotografē lielākoties uz fotofilmas un attēlus kopē pati. Izstādē ietverti darbi no sērijas „Šūpoles”, kas radīta 2008. – 2009. gados. Anna Bloka: „Visi cilvēki kādreiz ir bijuši bērni, taču kāpēc, pieauguši kļūstot, viņi labprāt aizmirst negatīvās atmiņas, paturot prātā vien priekšstatu par bērnību kā pasaku valstību, kur valda nebeidzama jautrība un svētki? Šis ir mans kā pieauguša cilvēka mēģinājums ne tikai paraudzīties apkārt no bērna skatu punkta, bet arī paradīt dažādas sajūtas, kas izjustas bērnībā – bailes no nezināmā, vientulību, nedrošību. Dzīve man šķiet kā ceļojums ar čemodānu rokās, kurā ievietotas mūsu privātākās un vērtīgākās lietas. Tā saturs regulāri tiek papildināts, līdz tas kļūst arvien smagāks un smagāks, tomēr izmest nedrīkst arī visniecīgāko sīkumu. Tas, kas noglabāts čemodāna pašā apakšā, tas, kas sen aizmirsts zem jaunas pieredzes slāņiem, paliks tur līdz dzīves beigām.”

Attēli:
Lauris Nagliņš. Fotogrāfija no sērijas „DAD”; 2009.
Ilze Vanaga. Fotogrāfija no sērijas „Childhood is like a loaded gun”
Vilma Hurskainena (Wilma Hurskainen; Somija). Fotogrāfija „Mantiniece” no sērijas „No Name”; 2008.
Irina Ruzina. Fotogrāfija no sērijas „The Observed”; 2008.
Anna Bloka. Fotogrāfija no sērijas „Šūpoles”; 2009.